🔥 Testējam, kā mākslīgais intelekts raksta dzeju! 🔥

Chat GPT

Miglā asaro logs,

Ko aiz tā slēpjas sapņu stīgām,

Tikai tevi es mīlējis esmu.

Kādā dīvainā, naktskrāsā

Savu elpu tu iegrimsti,

Savas lūpas tu rotā,

Kā liesmas, kas dzenas no dvēseles.

Tur, kur iedzimst pilsētas vēsture,

Tevi sastapu kā noslēpumu,

Un laiks apstājas mirkļos.

Uz tā stūra, kur nauda un skumjas

Dejo savu nežēlīgo valsi,

Ilgas man paceļas kā spārni.

Kur tu esi, mans mīļais,

Vai tā dzirkstele, kas dzirkst

No vientuļa mākoņa sejā,

Vai tava dvēsele, kas slēpjas

Manā kluso dzejā un asinīs,

Kur katrs vārds deg kā sarkana liesma?

Miglā asaro logs,

Ko aiz tā slēpjas sapņu stīgām,

Tikai tevi es mīlējis esmu.

Laikam asinīs mirdzot,

Savas lūpas tu izkrāso,

Kā uguns, kas nekad neizdziest.

Gemini

Pulkstens nopil kā asara klusi, Pilsēta elpo jau naktsmelodijā. Par ko gan domāju es, Sēžot pie loga, kurš aizsvīdis lijis?

Ielās lukturu gaisma spīd bāli, Atspīdot peļķēs, kas tumsu šķeļ. Kādā gan sapnī klīst viņa, Kuras dēļ sirds mana sāpēs vēl?

Zem pelēkām debesīm naktī, Es atceros smaidu, tik gaišu un tīru. Kāpēc gan zvaigznes tik auksti mirdz, Un vējš caur koku lapām skumji birdina stīgu?

Vai tā ir atbalss no senas melodijas, Kas atskan no klusējošām ielām? Varbūt tā ir nojausma par mīlu, Kas paliks mūžīgi apslēpta starp rindām un stāstiem.

Pulkstens nopil kā asara klusi, Atmiņas izgaist kā rīta blāzma. Tikai viena doma prātā spītīgi skan – Kāpēc gan sirds mana tik ļoti lūzt no sāpēm un ilgošanās?

Grok

Miglā klīst manas domas,

Ko liegt, nav vērts jau sen,

Tikai tevi es meklējis esmu.

Kādā tumšā un saltā

Dziļumā dvēsele slīkst,

Ka tā trīc ar tik nemierīgu liesmu.

Tur, kur lietus pielijušās

Ielas klusi vēl elpo,

Es tevi reiz satiku sapnī.

Uz tā ceļa, kur vējš

Savas asaras lej,

Mani sauc tavas ēnas kā spārni.

Kur tu esi, mans draugs,

Vai tā gaisma, kas dziest,

Man no mākoņu plaisām vēl raugās?

Vai no tevis man deg

Šīs ilgas, kas neg

Manā krūtīs kā asiņains naža?

Miglā klīst manas domas,

Ko liegt, nav vērts jau sen,

Tikai tevi es meklējis esmu.

Laikam vēnās manās

Tavs vārds lēni kūst,

Ka tas kvēl ar tik sarkanu dvesmu.

Claude

Lietus skūpsta rūtis, Klusē sirdī prieks un bēdas, Tavus soļus gaidu ielās. Kādā dzīlē slēptā, Tavas acis mirdz, Kā zvaigznes tumšā debesklājā?

Starp pilsētas ēnām, Satiku tevi es reiz, Un tagad nemiers mani vajā. Pie strūklakas vecās, Kur laika balss skan, Mani plosīs šīs ilgas kā vēji.

Kur tu esi, mans sapni, Vai tā gaisma, kas aust No rītausmas manā logā? Vai no tevis man dzimst Šie vārdi, kas krīt Kā asaras manā dzejā?

Lietus skūpsta rūtis, Klusē sirdī prieks un bēdas, Tikai tevi meklē dvēsele. Laikam tavos vārdos Savu sirdi es gremdēju, Ka tā pukst ar tik skumju dvesmu.

Deepseek ( Ķīna)

Vējā zuda balss,

Kur tā aiznesās?

Tikai tevi es dzirdēju,

Tevi es redzēju.

Kādā klusā naktī

Tu man atstāji rītu,

Kā zvaigzne, kas izdziest,

Bez pateikšanās vārdiem?

Tur, kur upes šalc,

Mēs stāvējām reiz,

Un laiks bija kā sapnis,

Kas izkusa vienā mirklī.

Uz tā tilta, kur sniegs

Klusējot krīt,

Mani sapņi kā putni

Aizlidoja prom.

Kur tu esi, mans mīļais,

Vai tā saule, kas riet,

Manā sirdī vēl mirdz?

Vai no tevis man paliek

Tikai šīs bēdas, kas plūst

Kā upes manā dvēselē?

Vējā zuda balss,

Kur tā aiznesās?

Tikai tevi es mīlēju,

Tevi es mīlēju.nt